Kā pieiet finanšu plānošanai uzņēmumā?

Nepieciešamība plānot finanses uzņēmējdarbībā ir ļoti aktuāla, it sevišķi gatavojot biznesa plānus, budžetus un uzņēmuma attīstības plānus. Visbiežāk plānotā finanšu informācija tiek apkopta trijos savstarpēji saistītos finanšu plānos – naudas plūsmas plāns, plānotais peļņas vai zaudējumu aprēķins un plānotā bilance. Tie veido tradicionālo „komplektu", kas tiek iekļauts vairumā biznesa plānu. Nereti šim „komplektam" atkarībā no plānu sagatavošanas mērķa tiek pievienoti arī citi plāni, piemēram, investīciju plāni u.c.

Praksē bieži finanšu plānošana tiek veikta, izmantojot vienkāršotas metodes un paņēmienus. Viena no izplatītākajām metodēm, kura tiek lietota dažādās variācijās, ir t.s. procentu no apgrozījuma metode. Šī metode ir relatīvi vienkārša un ļauj salīdzinoši ātri sagatavot finanšu plānus. Tomēr tā vienlaikus ir neprecīza, jo tajā sakarības starp ieņēmumiem, izmaksām un bilances posteņiem tiek aplūkotas ļoti vienkāršotā viedā un pilnībā netiek ņemti daudzi aspekti, piemēram, nodokļi, atšķirības norēķinu periodos ar dažādiem debitoriem un kreditoriem, atšķirības dažādu materiālu, preču un ražojumu krājumu apritē.

Šo metodi var uzskatīt par piemērotu, ja tiek sagatavoti formāli finanšu plāni ārējiem lietotājiem. Tomēr arī tikai pie nosacījuma, ja ārējie lietotāji akceptē šādus plānus. Mūsdienās ar vien vairāk ārējo lietotāju pieprasa pamatotākus finanšu plānus, it īpaši, ja ir runa par kredītu vai cita veida finansējuma piesaisti no privātām institūcijām (bankām, riska kapitāla fondiem u.c.). Arī sagatavojot finanšu plānus iekšējai lietošanai, ir nepieciešama daudz augstāka pamatotības un detalizācijas pakāpe.

SIA EDO Consult, gatavojot finanšu plānus klientiem, izmanto savu metodi, kas dod iespēju sagatavot augstākas pamatotības un detalizācijas plānus. Ar šo metodi ir iespējams sagatavot klienta vēlmēm atbilstošas pamatotības un detalizācijas finanšu plānus.

Šīs metodes būtību nosacīti var apzīmēt kā plānošanu no „apakšas uz augšu". Plānošana sākas no t.s. pamatelementiem. Pēc tam, balstoties uz savstarpējām sakarībām starp šiem pamatelementiem, no tiem tiek plānoti ieņēmumi, izmaksas, naudas ieņēmumi un izdevumi, nodokļi, debitori, krājumi, kreditori utt. Nobeigumā, izejot no plānotā, tiek sagatavots naudas plūsmas plāns, plānotais peļņas vai zaudējumu aprēķins, plānotā bilance un, ja nepieciešams, citi plāni. Šajā metodē plānošanas process ir pietuvināts reālajiem procesiem uzņēmumā, kur no atsevišķiem darījumiem un operācijām veidojas kopējie uzņēmuma darbības rezultāti un šie darījumi un operācijas iespaido citus darījumus un operācijas.

Konkrētu pamatelementu izvēle un formulēšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem: uzņēmuma darbības nozares (sfēras) specifikas, uzņēmuma īpatnībām, kā arī no finanšu plāniem nepieciešamās pamatotības un detalizācijas. Tieši pēdējam faktoram ir ļoti būtiska nozīme. Pamatelementi tiek formulēti atsevišķi ieņēmumiem, izmaksām, krājumiem, nodokļiem, ilgtermiņa ieguldījumiem, kredītiem utt., vienlaikus ņemot vērā savstarpējās sakarības starp tiem. Pamatelementi ieņēmumiem būs ieņēmumu veidi, izmaksām – izmaksu veidi, krājumiem – nozīmīgākas materiālu/preču/ražojumu grupas, nodokļiem – nodokļu veidi utt. Atkarībā no izmantoto pamatelementu skaita un detalizācijas pakāpes ir iespējams „regulēt" finanšu plānu pamatotības un detalizācijas pakāpi.

Finanšu plānošanai ar šo metodi ir iespējams izdalīt šādas būtiskas priekšrocības:

1. Plašas iespējas izvēlēties finanšu plānu pamatotību un detalizāciju. Turklāt šīs iespējas attiecas ne tikai uz plāniem kopumā, bet arī uz atsevišķām sastāvdaļām un uzņēmuma darbības aspektiem. Tādējādi, atsevišķus aspektus plānošanā ir iespējams aplūkot ļoti detalizēti, vienlaikus vispārēji aplūkot mazāk nozīmīgus aspektus.
2. Par pilnīgi visiem plānos ietvertajiem periodiem tiek sagatavoti visi finanšu plāni. Līdz ar to par jebkuru periodu ir pieejams gan naudas plūsmas plāns, gan plānotais peļņas vai zaudējumu aprēķins, gan plānotā bilance. Šāds pilns plānu komplekts ir pieejams arī ikmēneša griezumā, ja finanšu informācija tiek prognozēta pa mēnešiem.
3. Ir iespējams precīzāk plānot dažādu nodokļu, it sevišķi PVN, maksājumus, kā arī pārmaksātā PVN un citu nodokļu pārmaksu atmaksu no valsts budžeta.
4. Ir iespējams ņemt vērā atšķirības dažādu ieņēmumu un izmaksu grupu sezonalitātē.
5. Ir iespējams ņemt vērā norēķinu periodu atšķirības dažādām pircēju un piegādātāju grupām.
6. Ir iespējams ņemt vērā atšķirības dažādu materiālu, preču un ražojumu grupu aprites ilgumā.
7. Ir iespējams precīzāk plānot investīciju izdevumus un nepieciešamību pēc papildu finansējuma
8. Ir iespējams precīzāk atklāt potenciālās problēmas vai papildu iespējas. Tādējādi ir iespējams savlaicīgāk plānot pasākumus šo problēmu novēršanai vai papildu iespēju efektīvākai izmantošanai.

Jāatzīmē, ka, ar šo metodi sagatavojot finanšu plānus, netiek izmantots tāds paņēmiens, ka uz kādu bilances posteni tiek „nosegtas" visas neatbilstības. Vienīgā nepieciešamība pēc ļoti nenozīmīgām kosmētiskām korekcijām var rasties aprēķinu rezultātu noapaļošanas dēļ.

Tāpēc iegūtais rezultāts ir pietuvināts patiesai situācijai uzņēmumā un sniedz precīzāku informāciju par paredzamo nākotnes faktoru ietekmi uz uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem.

Alberts Auziņš, SIA "EDO Consult" finanšu analītiķis