01.augusts, 2017
Zālāju biomasas resursi Siguldas un Ludzas novadā
Zālāji ir viena no visnozīmīgākajām ekosistēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai agro-ainavās. Vienlaikus tie ir būtisks atjaunojamais resurss, ko izmantot lopkopībā, biškopībā, enerģijas vai sēklu materiāla ieguvei, un, kas sniedz būtisku ieguldījumu augsnes veidošanā un tās erozijas mazināšanā, plūdu risku novēršanā, virszemes ūdeņu piesārņojuma mazināšanā un ogļskābās gāzes piesaistē. Turklāt, šīs ekosistēmas pastāvēšana ir tieši atkarīga no regulāras tās izmantošanas.
Zālāji ir viena no visnozīmīgākajām ekosistēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai agro-ainavās. Vienlaikus tie ir būtisks atjaunojamais resurss, ko izmantot lopkopībā, biškopībā, enerģijas vai sēklu materiāla ieguvei, un, kas sniedz būtisku ieguldījumu augsnes veidošanā un tās erozijas mazināšanā, plūdu risku novēršanā, virszemes ūdeņu piesārņojuma mazināšanā un ogļskābās gāzes piesaistē. Turklāt, šīs ekosistēmas pastāvēšana ir tieši atkarīga no regulāras tās izmantošanas.
Tradicionāli zālāji ir izmantoti kā ganības vai pļavas siena ieguvei. Samazinoties lauksaimnieciskajai intensitātei un mainoties lopkopības metodēm, pieprasījums pēc šī zālāju ekosistēmu pakalpojuma pēdējās desmitgadēs Latvijā ir būtiski samazinājies. Tā rezultātā lielas zālāju platības ir aizaugušas, apmežotas, apartas vai citādi pārveidotas. Tā kā šī tendence skar ne tikai ilggadīgos zālājus un atmatas, bet arī aizsargājamos zālāju biotopus, mērķtiecīgai zālāju saglabāšanai nākotnē nāksies pievērst aizvien lielāku nozīmi.
Viens no veidiem kā to panākt – rast alternatīvus un ekonomiski pamatotus risinājumus zālāju biomasas izmantošanai. Bet, lai to panāktu, ir skaidri jāapzinās neizmantoto resursu apjomi un zālāju biomasas piemērotība alternatīvu izmantošanas veidu vajadzībām.
Novērtējuma sagatavošanas mērķis bija iegūt informāciju par Siguldas un Ludzas novada zālājiem – to izplatību, ražību, kvalitāti un līdzšinējo izmantošanu, apzināt zālājus, kuri netiek izmantoti, kā arī vietas, kur nepieciešams veikt ilggadīgo zālāju un aizsargājamo zālāju biotopu atjaunošanu.
Lai sasniegtu šo mērķi, veikti sekojoši uzdevumi:
- Apkopota informācija par dažādu zālāju veidu izplatību Siguldas un Ludzas novadā;
- Veikta bioloģiski vērtīgo zālāju pārinventarizēšana un iegūti dati par to kvalitāti, ražību un nepieciešamo apsaimniekošanu;
- Vērtēta Sosnovska latvāņa izplatība Siguldas un Ludzas novada zālājos un to aizaugums ar kokiem un krūmiem;
- Meklēti labākie risinājumi attālās izpētes datu izmantošanai zālāju izplatības, to ražības un izmantošanas intensitātes noteikšanai;
- Veiktas aplēses par Siguldas un Ludzas novada zālāju biomasas apjomiem un to ekonomisko vērtību.
Lasīt pilno rakstu (PDF)
Klientu atsauksmes
Laimdota Straujuma, dr.oec. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece
-LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Rafaels Joffe, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors
-Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”